Provideņijas rajons (Providenskiy Rayon)
Rajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus austrumu daļā Čukču pussalā. Rietumos robežojas ar Iviltinas rajonu, austrumos — ar Čukotkas rajonu. Dienvidaustrumos krastus apskalo Beringa jūra, dienvidrietumos — Anadiras līcis. Kopējais krasta līnijas garums ir ap 850 km, lielākajā daļā tā izrobota ar līčiem un fjordiem. Rajona teritorijas lielāko daļu aizņem Čukču kalniene. Rajona teritorijā ietilpst vairākas piekrastes salas, lielākās no kurām ir Arakamčečena un Itigrana. Daudz upju, lielākās no kurām ir Jonaivēma, Nuņamovāma, Kurupka un Enmeļena.
Rajona lielākā daļa izvietojusies dienvidos no polārā loka, tā ainavu veido galvenokārt tundra un kalnu tundra. Valda mūžīgais sasalums. Ievērojama klimatisko apstākļu dažādība — piekrastē valda piejūras klimats, 50—100 km joslā gar piekrasti — mēreni kontinentāls, bet centrālajā daļā — krasi kontinentāls. Gada kopējais nokrišņu daudzums piekrastē 250—350 mm, tālāk no piekrastes to daudzums samazinās uz pusi.
Rajona teritorijā bagātīgas derīgo izrakteņu atradnes — zelts, sudrabs, alva, varš, dzīvsudrabs, urāns, bet rūpnieciska ieguve netiek veikta.
Liela daļa rajona teritorijas ietilpst Beringijas nacionālajā parkā (Provideņijas iecirknis).
Ģeogrāfiskā karte - Provideņijas rajons (Providenskiy Rayon)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |